Search results for "parastā egle"
showing 6 items of 6 documents
Koksnes pelnu ietekme uz biogēno elementu saturu parastās egles Picea abies skujās
2018
Darba izstrādes laikā veikta parastās egles (picae abies) skuju biogēno elementu satura noteikšana un analizēšana pirms un pēc mēslošanas ar koksnes pelniem, kā arī augsnes un pelnu biogēno elementu satura noteikšana un analizēšana pirms mēslošanas.Pelnu mēslošanas izmēģinājumi ierīkoti 2014. gadā četrās vidēja vecuma parastās egles audzēs. Audzes pēc meža tipiem iedalāmas platlapju kūdrenī un damaksnī. Ievāktas pēdējā gada, jeb jaunākas koka skujas. Skujas ievāktas 2014., 2015. un 2018. gadā. Augsnes paraugi ņemti katrā audzē, divās vietās, ziemeļu un dienvidu virzienā noteiktos dziļumos (O horizonts, 0-10 cm, 10-20 cm, 20-40 cm un 40-80 cm), ar augsnes zondes palīdzību.Biogēnās vielas sku…
Bezmugurkaulnieku daudzveidība Heterobasidion spp. augļķermeņos uz trupējušas egles koksnes
2017
Sakņu piepe Heterobasidion spp. ir koksni noārdošas sēnes, kas rada ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai. Informācija par tās apdzīvojošiem bezmugurkaulniekiem ir fragmentāra. Darba mērķis ir izpētīt bezmugurkaulnieku daudzveidību sakņu piepes augļķermeņos uz trupējušiem egļu baļķiem un noskaidrot tos ietekmējošos faktorus. Divos parauglaukumos analizēti 134 H. annosum s.l. augļķermeņu, egles koksnes bez piepes un augsnes paraugi. Posmkāju izpētē ievākti 7341 bezmugurkaulnieku indivīdi. Pētītajos substrātos atšķīrās konstatēto bezmugurkaulnieku skaits un sastāvs. Dominēja ērces, kolembolas, vaboles, tūkstoškāji un divspārņi. Bezmugurkaulnieku daudzveidība sakņu piepes augļķermeņos saistīt…
Parastās egles Picea abies L. ietekme uz mālsmilts augsnes virskārtas īpašībām bijušajās lauksaimniecībā izmantojamā zemē Taurenes apkārtnē
2016
Latvijā, kā arī citās Eiropas valstīs pēc 1990. gada strauji palielinājās pamesto lauksaimniecībā izmantojamo zemju(LIZ) platības. Zemju neapsaimniekošanas dēļ uz bijušajām LIZ attīstījās sekundārā sukcesija un apmežošanas process. Apmežošanas izraisa veģetācijas, mikroklimata un augsnes īpašību izmaiņas uz bijušajām LIZ zemēm. Pētījuma mērķis ir noskaidrot egles (Picea abies L.) ietekmi uz augsnes īpašībām (ķīmiskajām, morfoloģiskajām, fizikālajām) Taurenes apkārtnē, Vidzemē. Bakalaura darbā tika apkopotas dabiskās un antropogēnās ietekmes uz bijušo LIZ apmežošanas procesu. Pētījuma rezultāti rāda, ka parastā egle ietekmē apmaiņas katjonu koncentrāciju augsnē un to telpisko izplatību mālsm…
Parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) atmirušās koksnes vecums un sadalīšanās ātrums, un tās saistība ar bioloģisko daudzveidību
2016
Pētījuma mērķis — noskaidrot parastās egles atmirušās koksnes vecumu un sadalīšanās ātrumu, kā arī, tās saistību ar bioloģisko daudzveidību. Dabisku mežu teritorijā Turkalnē (Ikšķiles novadā) un Ķemeru Nacionālajā parkā (Jelgavas un Engures novadā) ievākti un analizēti 63 atmirušās koksnes paraugi (kritala un stumbenis skaitīti kā viena vienība). Atmirušajai koksnei noteikti tās parametri (sadalīšanās pakāpe, diametrs, vecums) un reģistrēta piepju un sūnu sugu sastopamība. Blakus esošiem dzīviem kokiem veica urbumus ar Preslera svārpstu, lai pēc paraugu apstrādes laboratorijā mērītu gadskārtu platumus un veiktu šķērsdatēšanu. Pēc šķērsdatēšanas veikšanas dzīvo koku hronoloģijas salīdzinātas…
Lielās pergamentsēnes sastopamība komerciāli apstrādātos skujkoku celmos
2019
Pētījumā analizēta lielās pergamentsēnes (Phlebiopsis gigantea) augu aizsardzības līdzekļa “Rotstop” un vietējās lielās pergamentsēnes populāciju sastopamība parastās egles un parastās priedes celmos vismaz 90 dienas pēc to apstrādes ar “Rotstop”. Pētījumā analizētais materiāls ievāks 30 komerciāli izstrādātās mežaudzēs. No 205 egles un 72 priedes celmiem iegūtām koksnes ripām izdalīti 660 lielās pergamentsēnes izolāti. Tika pārbaudīts, vai izolāti ir somatiski saderīgi ar “Rotstop” sastāvā esošo lielās pergamentsēnes izolātu. No komerciāli apstrādātiem celmiem biežāk tika izdalīts “Rotstop” (502 jeb 76,6% izdalītie izolāti), salīdzinot ar vietējām lielās pergamentsēnes populācijām (158 jeb…
Parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) atmirušās koksnes sadalīšanās ātrums, kas noteikts pēc hronoloģijas un blīvuma izmaiņām
2017
Pētījuma mērķis – noskaidrot parastās egles atmirušās koksnes vecumu, sadalīšanās ātrumu un blīvuma izmaiņas. Ķemeru nacionālajā parkā un Gaujas nacionālā parka, Roču dabas rezervāta teritorijā ievākti 51 atmirušās koksnes paraugi, no kuriem 43 apstrādāti un analizēti. Apkārt esošajiem dzīvajiem kokiem ar Preslera svārpstu veikti urbumi, kuriem pēc tam izmērīti gadskārtu platumi un veikta šķērsdatēšana, pēc kuras noteica kritalu vecumu. Atmirušajai koksnei noteikts diametrs, garums un sadalīšanās pakāpe. Atmirušās koksnes diski žāvēti četrus mēnešus un pēc to svara un tilpuma noteikts koksnes blīvums. Pētījumā noskaidrots, ka vecums būtiski atšķīrās starp sadalīšanās pakāpēm. Pretēji bieži …